preloader

Lūdzu, uzgaidiet

Dzelzs trūkums var izraisīt anēmiju

Par dzelzs trūkumu organismā un tā izraisītajām sekām speciālisti runājuši daudz, nenogurstoši atgādinot, cik svarīgi ir ik pa laikam nodot analīzes, lai pārbaudītu dzelzs rezerves. Pēdējā laikā tikpat daudz tiek uzsvērta saules hormona jeb D vitamīna svarīgā nozīme veselības uzturēšanā.

Anēmija pati par sevi nav pamata diagnoze. Tā ir ziņnese par kādu citu organismā noritošu procesu, kas cita starpā rada arī anēmiju, un tāpēc to nedrīkst atstāt neizmeklētu un neārstētu. Anēmija ir tādas izmaiņas asins sastāvā, kuru rezultātā samazinās vai nu sarkano asins ķermenīšu, vai tajos esošā hemoglobīna daudzums. Kad tie samazinās, asinīs aptrūkstas “transporta vienību”, kas ir atbildīgas par to, lai nogādātu pietiekami daudz skābekļa visur, kur tas nepieciešams. Proti, sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu uzdevums ir nogādāt skābekli no plaušām uz audiem visā ķermenī un ogļskābo gāzi pretējā virzienā – no audiem uz plaušām izelpošanai. Eritrocītos, kam dots šis svarīgais uzdevums, skābekļa transporta darbiņu veic hemoglobīns – dzelzi saturošs proteīns, kas šūnai piešķir arī tai raksturīgo sarkano krāsu.

 

ZINĀŠANAI:

Visbiežāk anēmija ir hroniska. Tas nozīmē, ka eritrocītu vai hemoglobīna zudums ir mērens un organisms to spēj daļēji kompensēt, un tādējādi izpausmes nav krasas. Tādēļ bieži vien dzelzs trūkumu sākotnēji nemaz nemanām.

 

KĀ NOSAKA ANĒMIJU?

• Jāveic asins parauga izmeklējums – no vēnas ņemtu asiņu izmeklēšana laboratorijā, ko sauc par asins ainu. Tā iegūst informāciju par dažādu asins šūnu skaitu un hemoglobīna daudzumu, kā arī citus rādītājus, kas ārstam var palīdzēt noteikt virzienu, kurā meklēt anēmijas cēloni.

• Pieejamas arī tā sauktās ekspresdiagnostikas metodes, kad ar speciālas, plaukstas izmēra ierīces palīdzību, uz testa strēmeles uzpilinot nelielu daudzumu asiņu no pirksta, var noteikt tikai hemoglobīna daudzumu asinīs mazāk nekā vienas minūtes laikā – šādi aparātiņi pieejami nu jau lielākajā daļā ģimenes ārsta prakšu. Ģimenes ārstu praksē visbiežāk sastopama tieši dzelzs deficīta anēmija. Tā rodas gadījumos, kad organismā trūkst galvenās izejvielas hemoglobīna veidošanai – dzelzs. Dzelzs deficīta anēmija rodas vai nu nepietiekamas dzelzs uzņemšanas dēļ, vai pastāvot grūtībām

 

DZELZS TRŪKUMA PAZĪMES. JA IR KĀDA NO TĀM, NOTEIKTI JĀDODAS PIE ĀRSTA, LAI JAU LAIKUS PRECIZĒTU IEMESLU

• ilgstošs nogurums;

• miegainība;

• bālums;

• nespēks;

• galvas reiboņi;

• nomākts garastāvoklis;

• nagu un matu trauslums;

• sievietēm nereti arī menstruālā cikla traucējumi.

 

IEVĒRO!

Diemžēl sievietes dzelzs deficīta anēmija piemeklē daudz biežāk, jo to var izraisīt ikmēneša menstruācijas, kuru laikā notiek pastiprināts asins zudums, tādējādi organismā tiek izsmeltas dzelzs rezerves. Sievietēm šos jautājumus vēlams pārrunāt ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu! Ja ar neatsveramajiem dzelzs avota produktiem – gaļu, īpaši liellopa vai jaunlopa gaļu, aknām, olas dzeltenumu, aprikozēm, granātāboliem un to sulu, pākšaugiem, spinātiem – nepietiek, tad ārsts parasti iesaka kādus dzelzs preparātus. Jau esošu mazasinību parasti ar diētu vien nevar kompensēt, un tai nepieciešama ārstēšana. Mazasinības ārstēšana prasa pacietību un laiku, jo vidēji nepieciešami 4–6 mēneši. Parasti sāk ārstēt ar tā sauktajiem perorālajiem līdzekļiem (tabletēm, kapsulām, sīrupiem). Intravenozā dzelzs preparātu ievade ir iedarbīga, tai nepieciešamas vismaz 10–20 injekcijas. Ilgstošs, kaut mērens skābekļa bads organisma šūnām nodara pamatīgu kaitējumu, un tās nespēj pilnvērtīgi veikt sev paredzētās funkcijas.

 

ANĒMIJA PARASTI RODAS, JA:

• pastiprināti noārdās eritrocīti;

• eritrocīti netiek pietiekami producēti;

• notiek asins zudums.

 

Ģimenes ārste Dārta Miķelsone, Capital Clinic Riga un endokrinoloģe Gita Erta