Saaukstēšanās

Kakla sāpes un iesnas parasti ir pirmās saaukstēšanās pazīmes, kam seko klepus, šķaudīšana un temperatūra. Lielākā daļa cilvēku pārslimo saaukstēšanos vidēji 7-10 dienu laikā, taču, jau laicīgi ir iespējams samazināt saaukstēšanās simptomus, lietojot dažādas bezrecepšu zāles, kas mazina un novērš šos pirmos simptomus. 
Vairāk nekā 200 dažādi vīrusi var izraisīt saaukstēšanās simptomus un vieglu saslimšanu. Kad konkrētais vīruss iekļūst ķermenī, imūnsistēma cenšas ar to cīnīties. Cilvēkam ar spēcīgu imūnsistēmu simptomi var neattīstīties, tomēr tiem, kam ir vājāka imūnsistēma, saausktēšanās ir novērojama biežāk.
Saaukstēšanās simptomi visbiežāk ir maziem bērniem, kas uzsāk bērnudārza gaitas, jo viņi nav bijuši saskarsmē ar dažādiem vīrusiem un nav izstrādājusies dabīgā imunitāte. Taču, daudziem bezrecepšu pret gripas un saausktēšanās medikamentiem ir lietošanas ierobežojumi maziem bērniem, tāpēc pirms preču iegādes un lietošanas, rūpīgi izlasiet instrukciju.

Simptomi

Kad cilvēka organismā ir iekļuvis kāds vīruss, imūnsistēma cenšas to uzveikt, kas izraisa simptomus, kurus mēs apzīmējam kā saaukstēšanos.
Simptomi var būt dažādi, bet visbiežāk tie ir:
·         Iekaisis kakls
·         Klepus
·         Šķaudīšana
·         Aizlikts deguns vai iesnas
·         Galvassāpes
Retāki simptomi ir:
·         Muskuļu sāpes
·         Drebuļi
·         Sarkanas acis
·         Vājums
·         Zema apetīte
·         Nogurums
Cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu var rasties smagāki simptomi vai sekundāra infekcija, piemēram, pneimonija. Ja cilvēkam rodas nopietnāki simptomi, noteikti ir jādodās pie ārsta.

Riska faktori

Saaukstēšanās var skart ikvienu jebkurā gada laikā un vecumā, bet ir daži riska faktori, kas izraisa biežāku saslimšanu:
·         Vecums – maziem bērniem un senioriem ir vājāka imūnsistēma
·         Novājināta imūnsistēma – cilvēkiem ar citām saslimšanām, piemēram, audzēju, ir novājināta imūnsistēma
·         Sezonāli faktori – rudens un ziemas periodā dažādi vīrusi ir aktīvāki

Komplikācijas

Saausktēšanā parasti nav nopietna saslimšana, un tā lielākoties izzūd pēc 7–10 dienām. Tomēr dažreiz var rasties komplikācijas un nopietnākas slimības, kuru dēļ nepieciešams vērsties pie ārsta.
Parasti tās ir:
·         Pneimonija
·         Akūts bronhīts
·         Garais klepus
·         Vidusauss iekaisums
·         Angīna

Kā ārstēt saaukstēšanos?

Lai gan saaukstēšanās nav nopietna saslimšana, ir nepieciešams to ārstēt laicīgi, lai tā nekļūtu par kaut ko nopietnāku. Bezrecepšu medikamentu lietošanai cīņā ar saaukstēšanos simptomiem ir vairākas priekšrocības, piemēram, ātrāka izveseļošanās. Labākie paņēmieni cīņā ar saaukstēšanos ir:
·         Dažādi vitāmīni, it īpaši D un C
·         Antihistamīna līdzekļi – šie bezrecepšu medikamenti aptur tādus simptomus kā – iesnas, šķaudīšana un sarkanas acis
·         Dekongestanti – cīnās ar aizliktu degunu
·         Klepus zāles – cīnās ar klepu un elpceļu simptomiem
·         Temperatūras un sāpju ārstēšana