Kad dienas kļūst īsākas un top vēsāks, īpašāka uzmanība
jāpievērš imūnsistēmai – tieši temperatūras svārstības un gaismas/tumsas
proporciju pārbīde gadalaiku mijā bieži vien ietekmē gan mūsu psihoemocionālo
stāvokli, gan organisma aizsargspējas. Lai rudens neatnāktu ar iesnām, klepu un
depresīvu noskaņojumu, jāizmanto visas tā bagātības. Veselīgs uzturs, kurā
iekļauts liels daudzums sezonas dārzeņu un augļu, kas ir pilni vitamīnu, kā arī
kustības svaigā gaisā palīdzēs možam un veselam iesoļot aukstajā gadalaikā.
Skaidrs, ka vitamīniem un minerālvielām visbagātākie ir sezonas augļi un dārzeņi, kad tie tiek ievākti un ir gatavi, tādēļ – nu, kad tad vēl, ja ne rudenī!
• Sakņveida dārzeņi – burkāni, bietes, kāļi, rutki,
selerijas saknes u.c. – organismā nodrošina sārmainu vidi, kur tāda ir
nepieciešama, bet dārzeņos esošās šķiedrvielas attīra zarnu traktu un kalpo kā
prebiotiķi – veselam organismam raksturīgās zarnu mikrofloras barības vielas.
Zināms, ka, labo “paēdusi”, zarnu mikroflora tālāk rūpēsies par mūsu imunitāti
kopumā. Tādēļ katru dienu būtu jāapēd ap 500 g dārzeņu svaigā veidā.
• Augļi dod daudz dažādu vitamīnu, antioksidantu, vērtīgās
šķiedrvielas, kā arī ar augļiem uzņemam minerālvielām bagātu ūdeni, kas kopumā
ir būtiski vielmaiņas stimulēšanai, tādēļ dienā ieteicams apēst 200 – 300 g
augļu. Turklāt augļiem – salīdzinot ar citiem saldiem kārumiem – šokolādi,
zefīriem un smalkmaizītēm, ir daudz zemāka kalorāža.
• Dārzeņos un zaļumos, kas vai nu vēlīni atrodami dārzā
(pētersīļi ir īpaši izturīgi), vai glabājas saldētavā, ir bagāti ar hlorofilu –
augu zaļo pigmentu, kas palīdz sasmelties šūnās sauli.
• Ķiploki, mārrutki, dzērvenes, brūklenes u.c. dabīgie
antioksidanti palīdz organismam cīnīties pret tiem vīrusiem, kas nevar vien
nociesties, lai sāktu pirmo aukstās sezonas uzbrukumu.
• Glābiņu no grūtsirdības nevajadzētu meklēt neveselīgās
maltītēs, bet aktīvi doties dabā un izbaudīt visu, ko rudens savā krāšņumā
piedāvā – garas pastaigas pa krāsainu lapu piebirušu mežu vai parku,
pārgājienus, izbraukumus ar velosipēdu, saelpoties svaigo, dzestro gaisu un
priecāties par dzīvi!
• Tiem, kas uzskata, ka vitamīnus vienkāršāk nopirkt aptiekām
– protams, labāk tā nekā nemaz, tomēr jāņem vērā, ka organisms daudz atsaucīgāk
uzņem vitamīnus, kas ir “iepakoti” to dabiskajā izcelsmes vietā – tātad
neatrauti no produkta, kurā tie mājo. Tā kā tiek uzskatīts, ka organisms absorbē
ap 50 – 70% laboratorijās radīto vitamīnu, vislabāk par to devām un lietošanu
konsultēties ar savu ārstu vai uztura speciālistu.
Konsultēja Capital Clinic Riga un VC4 Bērnu veselības centra
uztura speciāliste Baiba Grīnberga
