Nagu sēnīšu infekcija jeb onihomikoze ir hroniska roku un kāju nagu slimība, kas mūsdienās ir ļoti bieži sastopama – tā skar 10% iedzīvotāju un aptuveni piekto daļu cilvēku vecumā virs 60 gadiem.
Nagu sēnīte nav dzīvībai bīstama slimība, taču tā ir nopietna infekcioza kaite, kas būtiski pasliktina pacienta
dzīves kvalitāti un nagu estētisko izskatu. Tomēr tai netiek pievērsta
pietiekami liela uzmanība – ne tās profilaksei, ne arī ārstēšanai, uzskatot
tikai par kosmētisku defektu.
Nagu sēnīte nav ātri izārstējama,
un, nenovēršot atkārtotas inficēšanās riskus, tā var sākties no jauna. Tādēļ ir
svarīga cilvēka paša iesaistīšanās, cieša sadarbība ar ārstu un precīza
terapijas un higiēnas ievērošana.
Sēnīte ir lipīga
slimība, un to viegli var iegūt, valkājot svešus
apavus, uzturoties basām kājām baseinā, sporta zālē, dušas telpās vai
slaukoties ar kopēju dvieli. Neārstēta nagu infekcija pamazām izplatās uz
blakus esošajiem nagiem un ādas.
Nagu sēnītes infekcija visbiežāk sākas kāju pirmajā vai piektajā nagā no naga brīvās malas kaktiņa, vispirms
mainās naga izskats, nags maina krāsu – kļūst bāli dzeltenīgs, var parādīties
arī svītras, kļūst ciets, sabiezēts, veidojas nelīdzenas virsmas, nags var sadrupt.
Pacients, kurš neārstē nagu sēnīti, apdraud arī citu cilvēku veselību, it īpaši tuvinieku, ar kuriem dala
kopēju dzīvojamo platību. Bez ārstēšanas nagu sēnīte pati no sevis nepāriet,
tāpēc, ja rodas aizdomas par šo slimību, ir jādodas pie dermatologa, lai
novērtētu nagu bojājumu un izvēlētos piemērotāko terapiju. Dermatologs pēc
konsultācijas un laboratoriskās diagnostikas veikšanas nosaka terapijas veidu
vai dažādu veidu kombināciju.
Onihomikozes terapijā izmanto
lokālos līdzekļus – uz bojātās virsmas aplicējamas vielas šķīduma, lakas u.
tml. formā, medikamentus, lāzerterapiju un mūsdienās reti – ķirurģisko terapiju
– ar sēnīti bojātās naga plātnītes pilnīgu vai daļēja noņemšanu jeb ablāciju.
Konsultē dermatoloģe Tatjana Ļiņova, Veselības centrs 4
